Vai mēs gribam, lai mūsu bērni un mazbērni var dzīvot pilnvērtīgu dzīvi un atpūsties dabā, nevis uz dabu skatīties caur zoodārza būriem un tai piekļūt tikai stingri norobežotos rezervātos? Domāju, ka atradīsies cilvēki, kuri to tiešām grib, bet tādu noteikti nav daudz.
Nebrauksim lepni katrs savā automašīnā, bet paņemsim draugu, arī sabiedrisko transportu ir iespējams izmantot biežāk. Sašķirosim atkritumus un nogādāsim tos speciāli sagatavotās vietās, lai varētu pēc iespējas vairāk nodot otrreizējai pārstrādei un to, ko nevar pārstrādāt - ierobežosim, lai tas nodarītu pēc iespējas mazāk ļaunuma apkārtējai videi.
Cilvēks no parazīta sāk evolucionēt un apzinās, ka jārūpējas par vidi un par dabu, ka jāmazina kaitnieciskā darbība, lai varētu dzīvot ilgtermiņā...
Mācīsimies dzīvot kā skudras - būsim čakli un kopīgi strādājot panāksim, ka no parazīta izaugsim par dzīvnieku, kas simbiozē ar Zemi. Cilvēks ir abstrakts zvērs, savā ziņā līdzīgs hameleonam – tas mainās! Tiesa, hameleons ar savu krāsu mainīšanu cilvēka priekšā nobāl.…
