Siltuma dzinējos (tvaika un gāzes turbīnās, iekšdedzes dzinējos, reaktīvajos dzinējos), degvielai sadegot, izdalās enerģija. Šo enerģiju daņem darba ķermenis (gāze vai tvaiks), kas izplešoties pastrādā darbu.
Siltuma dzinēju galvenās sastāvdaļas:
1.sildītājs,
2.darba viela, kas siltumapmaiņā saņem enerģiju no sildītāja un uz tās rēķina veic darbu,
3.dzesētājs.
Siltuma dzinējā tikai daļa no izdalītās iekšējās enerģijas pārvēršas mehāniskajā enerģijā, bet daļa enerģijas vienmēr jāatdod dzesētājam (parasti apkārtējai videi). Tā ir siltuma dzinēju īpatnība, kura pastāv teorētiski, un šo siltuma dzinēju „nepilnību” nav iespējams novērst.
Dzesētājam nepieciešams atdot zināmu siltuma daudzumu, jo siltuma dzinējs darbojas cikliski. Lai dzinējs nepārtraukti darbotos, darba vielas izplešanās aktiem jāatkārtojas. Šajā nolūkā sistēma (dzinējs) periodiski jāatgriež sākumstāvoklī, jāpastrādā darbs, t. i., gāze jāsaspiež. Saspiešanas darbs ir mazāks nekā izplešanās darbs, ja gāzi saspiež zemākā temperatūrā. Tātad tieši dzesētājs nodrošina to, ka gāzes izplešanās darbs dzinējā ir lielāks nekā darbs, kas jāveic, atgriežot katrā ciklā dzinēju izejas stāvoklī.
…
