Ļoti piesaista domu kādu filozofijas virzienu raksturot kā „darbdienas”. Kā tādas pelēkas vilnas zeķes, kas ir ārkārtīgi funkcionālas un pazīstamas, bet neizceļas ne ar kādiem metafiziskiem netveramiem prātojumiem, tā vietā aplūkojot tās reālijas, kas ir klātesošas ikdienā. Viena no būtiskākajām šādām reālijām ir valoda, vārds, domāšanas process un domu ietērpšana skaņu apvalkā.
Savā ziņā analītiskā filozofija ir kā nolaišanās uz zemes pēc metafiziskiem prātojumiem.
Analītiskā filozofija ir cieši saistīta ar vārdu un nozīmi. Tā aplūko dažādus jautājumus, nevis ar mērķi meklēt atbildes, bet gan pārliecināties, ka pašā jautājumā neslēpjas kāda pretruna vai līdz šim nepamanīta nianse vārdu polisēmijas un izteiksmes variāciju dēļ.…
