-
Vitamīnu un minerālvielu nozīme organismā
Ūdenī šķīstošie vitamīni ir diezgan neizturīgi, tie iet bojā, produktus termiski apstrādājot, dažreiz arī saules gaismas un skābekļa ietekmē.
Vitamīni organismā var arī uzkrāties - vitamīnam B12 var būt rezerve pat trim gadiem, savukārt vitamīna C krājumi saglabājas tikai 2 - 6 mēnešus.
Vitamīni un minerālvielas ir dzīvībai svarīgas vielas, ko nepieciešams uzņemt organismam katru dienu. Šīm vielām ir dažāda nozīme un tās spēlē nozīmīgu lomu organisma enerģijas patērēšanā. Pēc kunģa apiešanas operācijas, pacientam jāpievērš īpaša uzmanība, lai tas uzņemtu nepieciešamo devu ar vitamīnu B-12, folātskābi, dzelzi un kalciju. Taukos šķīstošajam A vitamīnam ir divas specifiskas funkcijas – tas piedalās redzes procesā un stabilizē šūnu membrānas. To sastop augos provitamīna veidā, un tos sauc par karotinoīdiem, no kuriem bioloģiski aktīvākais ir beta karotīns, tie darbojas kā antioksidanti. Viens no tiem ir arī vitamīns E. D vitamīnam ir liela nozīme kaulu veidošanā, tas veidojas ultravioleto staru iedarbības rezultātā, kā arī no organismā esošā holesterīna. Ūdenī šķīstošajiem B grupas vitamīniem ir liela nozīme nervu sistēmas un smadzeņu darbībā. Biotīns uztur normālu ādas, matu un asins šūnu stāvokli. Imūnsistēmu stiprina un kalcija absorbciju veicina vitamīns C.…
Minerālvielas ir neaizstājama uztura sastāvdaļa, jo tas nepieciešams organisma dzīvības procesiem un normālai attīstībai. Minerālvielas to pozitīvās īpašības. Produkti, kas tās satur Kalcijs nepieciešams, lai veidotos un saglabātos . Minerālvielas ir neorganiskas vielas, tās sastāda 4% no ķermeņa svara. Minerālvielas stiprina kaulus un zobus, uztur normālas šūnu hormonu funkcijas un darbojas kā antioksidanti. Minerālvielas iedala divās grupās: makroelementos (kalcijs, fosfors, magnijs, kālijs, nātrijs, hlors, sērs, dzelzs, fluors) un mikroelementos (cinks, varš, mangāns, hroms). Vitamīni ir organiskas vielas, kas pa lielākai daļai cilvēka organismā nespēj veidoties, tāpēc tās jāuzņem ar uzturu.