Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 07.01.2021.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 13 vienības
Atsauces: Nav
  • Referāts 'Socializācija bērnībā un pieaugušo socializācija', 1.
  • Referāts 'Socializācija bērnībā un pieaugušo socializācija', 2.
  • Referāts 'Socializācija bērnībā un pieaugušo socializācija', 3.
  • Referāts 'Socializācija bērnībā un pieaugušo socializācija', 4.
  • Referāts 'Socializācija bērnībā un pieaugušo socializācija', 5.
  • Referāts 'Socializācija bērnībā un pieaugušo socializācija', 6.
  • Referāts 'Socializācija bērnībā un pieaugušo socializācija', 7.
  • Referāts 'Socializācija bērnībā un pieaugušo socializācija', 8.
  • Referāts 'Socializācija bērnībā un pieaugušo socializācija', 9.
  • Referāts 'Socializācija bērnībā un pieaugušo socializācija', 10.
  • Referāts 'Socializācija bērnībā un pieaugušo socializācija', 11.
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    3
1.  Socializācijas faktori    4
2.  Socializācija bērnībā    5
3.  Atšķirības starp bērnu un pieaugušo socializāciju. Resocializācija    6
  Secinājumi    8
  Izmantotā literatūra    9
Darba fragmentsAizvērt

Secinājumi
1. Lai ietekmētu personību, kopējais process ir skaidri jāsaprot personības veidošanās, tās faktori un posmi. Personības veidošanas procesu bieži sauc par socializāciju, jo tā īstenošanā ir svarīga loma dažādas sabiedriskās organizācijas un iestādes.
2. Socializācija ir sarežģīta, daudzveidīga, aktīva, faktiski nepārtraukta parādība, kas vienlaikus ir process un metode, kā arī rezultāts tam, ka cilvēks kļūst saskarsmē un darbībā, izmantojot sociālās pieredzes asimilāciju un sociālo lomu izpildi.
3. Socializācijas process notiek visu dzīvi, bet tas ir īpaši intensīvs personības veidošanās bērnībās fāzē. Vēlāk cilvēks iegūst jaunas īpašības atbilstoši jaunajām prasībām darba sfērā (piemēram, pārkvalifikācija), komunikācijā (jaunu ētikas noteikumu, vērtību un saziņas līdzekļu apgūšana), kā arī iepazīšanās ar jauniem zinātnes un tehnoloģiju sasniegumiem. Viņam nākas pielāgoties arī jauna laikmeta prasībām, jo, manuprāt, bez pastāvīga socializācijas procesa cilvēks atpaliek no dzīves un pārvēršas par pagātnes reliktu.
Var secināt, ka indivīda socializāciju var uzskatīt par “visu sociālo un psiholoģisko procesu kopumu, caur kuru indivīds apgūst nozīmju, normu un vērtību sistēmu, kas ļauj viņam darboties kā pilntiesīgam sabiedrības loceklim. Tas ietver ne tikai apzinātas, kontrolētas, mērķtiecīgas ietekmes, bet arī spontānus procesus, kas kādā veidā ietekmē personības veidošanos. ”

Atlants