Cilvēktiesību jēdziens un klasifikācija. Cilvēktiesību trīs paaudzes:
Cilvēktiesības- TN kopums, kas regulē attiecības starp valsti un indivīdu, nosaka standartus, kādiem jābūt starp valsti un indivīdiem, aizsardzības mehānismu pret valsts pārkāpumiem.
Jēdzieni:
Valsts kā varas nesējas elements;
Tiesību normās ietvertas;
Pieder visiem cilvēkiem [vispārējs raksturs];
Var tikt ierobežotas, nav absolūtas.
Ierobežojumi:
Jābūt noteiktiem likumā;
Jābūt leģitīmam mērķim;
Nepieciešamība demokrātijā.
Paaudzes:
Pilsoniskās un politicks tiesības [vārda brīvība,vēlēt];
Sociālās, ekonomiskās, kultūras tiesības [izglītība,darbs];
Solidaritātes tiesības [miers,labvēlīga vide].
Cilvēktiesību subjekts, objekts:
Subjekts- fiziska persona, kurai šis tiesības ir no dzimšanas līdz nāvei. Arī jurid. Persona, cilvēku grupa [minoritātēm].
Objekts- normatīvie akti.
Cilvēktiesību funkcijas demokrātiskā valstī. Cilvēktiesību avoti:
Avoti:
starptautiskās paražas;
starpt.līgumi [pakts];
tiesu prakse [tiesu doktrīnas, zinātnieku darbi].
Vai cilvēktiesības ir universālas:
CT nav absolūtas. Cilvēkam tiek garantēta brīvība tik daudz, cik to demokrātiskas sabiedrībaws pastāvēšanas labad neierobežo likums.
CT idejas aizsākumi filozofu tekstos - dabisko tiesību skola, sabiedriskā līguma teorija:
Tiesību skola:
monisms- starpt.un nac.ties. ir 1 tiesību sistēmas sastāvd.
duālisms- ir nodalītas, starpt.ties.attiecas tikai uz starpt.saistībām
Filozofu tekstos:
dabisko ties.skola uzskata, ka cilvēkam no dzimšanas ir dotas tiesības, valsts tās nedod.
sabiedr.līgums- apvienojas un nedod tiesības valstij [absolūtā monarhija].…
LU Juridiskā fakultātes I kursa Starpt.cilvēkt.pamatos exāmena atbildes: Cilvēktiesību jēdziens un klasifikācija. Cilvēktiesību trīs paaudzes; Cilvēktiesību subjekts, objekts; Cilvēktiesību funkcijas demokrātiskā valstī. Cilvēktiesību avoti; Vai cilvēktiesības ir universālas; CT idejas aizsākumi filozofu tekstos - dabisko tiesību skola, sabiedriskā līguma teorija; Cilvēktiesību attīstība nacionālā līmenī. Cilvēktiesību internacionalizācija un starptautiskās cilvēktiesību sistēmas aizsākumi pēc Pirmā pasaules kara; Pienākumi, ko cilvēktiesību jomā valstīm uzliek ANO Statūti; Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas nozīme un delarācijā ietvertās tiesības; Starptautiskais cilvēktiesību bils; ANO institūcijas, kuras vistiešāk saistītas ar cilvēktiesību aizsardzību; Pilsonisko un politisko tiesību pakts – materiālās un procesuālās tiesības, kuras paktā ir aizsargātas; Absolūtās tiesības un tiesības, ko valsts var ierobežot līdz zināmai pakāpei paktā noteiktos gadījumos. Tiesības, kuras saskaņā ar paktu, bauda tikai pilsoņi; Kā Starptautiskajā Paktā par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām darbojas diskriminācijas aizlieguma princips?; ANO Cilvēktiesību komitejas process – tās sastāvs, izveide un metodes kā Cilvēktiesību komiteja kontrolē pakta izpildi dalībvalstīs; Kas un pie kādiem nosacījumiem var griezties ANO Cilvēktiesību Komitejā ar iesniegumu tiesību pārkāpuma gadījumā?; Ekonomisko, sociālo un kultūras tiesību paktā ietvertās tiesības; Kopējais un atšķirīgais ekonomisko tiesību pakta un pilsonisko tiesību pakta īstenošanā: tiesību formulējums, valsts pienākumi un kontroles mehānismi; Eiropas Padomes struktūra un mērķi. EP ietvaros izstrādātie nozīmīgākie cilvēktiesību līgumi; Eiropas Sociālā hartā ietvertās tiesības un uzraudzības mehānisms; Eiropas Drošības un Sadarbības Organizācijas loma cilvēktiesību īstenošanā. Augstā Komisāra Mazākumtautību jautājumos darbība; Eiropas Cilvēktiesību Konvencija un Eiropas Cilvēktiesību tiesas process. Priekšnoteikumi sūdzību iesniegšanai; Pamati, uz kādiem valstis drīkst ierobežot tiesības, kas noteiktas konvencijas 8.-11. Pantos; Proporcionalitātes (samērīguma) princips un tā loma; Valsts pienākumi tiesību uz dzīvību nodrošināšanā Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksē; Spīdzināšanas aizlieguma jēdziens Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksē; Tiesības uz brīvību un drošību (Konvencijas 5.pants); Tiesību uz taisnīgu tiesu elementi (Konvencijas 6.pants); Privātās dzīves jeb tiesību uz privātumu saturs konvencijā; Vārda brīvība un tās robežas Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksē; Kas un pie kādiem nosacījumiem var griezties Eiropas Cilvēktiesību tiesā ar iesniegumu tiesību pārkāpuma gadījumā?; Diskriminācijas jēdziens un Konvencijas 12 Protokols; Kas atšķir Spīdzināšanas novēršanas komitejas pilnvaras no citu Eiropas Padomes ietvaros pieņemto līgumu uzraudzības institūciju darbības?; Eiropas Savienība un cilvēktiesības: Eiropas Savienības pamattiesību harta; Bēgļu un patvēruma meklētāju tiesības. Bēgļa jēdziens, statusa iegūšanas un izbeigšanās procedūra. Neizdošanas jeb non-refoulement princips; Bērnu tiesību aizsardzības pamatprincipi. Bērna tiesību konvencijas uzraudzības mehānisms un Konvencijas papildprotokolos ietvertās tiesības; Mazākumtautību jeb nacionālo minoritāšu tiesības. Minoritātes jēdziens un pilsonība; Cilvēktiesību problēmas, juridiskais pamats un aizsardzības mehānismi Latvijā. Latvijas Satversmē nostiprinātās pamattiesības.
