Tekstā ir aprakstīts mīts par Sīzifu un tā salīdzināšanu ar mūsu dzīvi. Dievi Sīzifu sodīja par nepakļaušanos viņu varai, par pārlieku lielu uzdzīvi uz zemes, kas liek domāt par reālo dzīvi, un cilvēku uzdzīvi, vieglprātību un dzīves uztveri. Dažbrīd pat šķiet, ka teksts brīdina cilvēkus, parādot, kādas ir šādas rīcības iespējamās sekas. Sīzifs par padarīto darbu, šajā gadījumā par Esona meitas atdošanu, pretī prasījis ūdeni visai pilsētai, kas no vienas puses ir pat atbilstoša cena, un nesavtīga rīcība, bet pastāv arī otrā puse, par kuru dievi tad sodīja Sīzifu, viņš atļāvies kaut ko prasīt no dieviem, tad arī šo situāciju mēs varam pielīdzināt reālajai dzīvei, saprast to, ka nevajag no dzīves prasīt par daudz, ir jābūt pieticīgiem, lai gan visi apzināmies, cik grūti tas ir.
