Sitēja un sitamā ķermeņa mijiedarbība futbolā(saskarsmes punkts) var sasniegt 20 – 30 cm izpildot sitienu. Pats sitiena moments futbolā ir tik ļoti īss, ka pārējos spēkus (pieliktie spēki, ātrums, masa) var neievērot. No tā arī rodas sitiena kļūdas. Ja sit pa vārtiem no apmēram 20 m un kļūda sitamā ķermeņa pieskarsmes punktam ir 1 cm, tad bumba var novirzīties no mērķa apmēram 2 m attālumā. Tāpēc precīzāks sitiens izdodas tad, kad sitiens tiek izpildīts ar lielāku ķermeņa posma laukuma saskari ar bumbu (pēdas iekšpuse, virspuse).Sitot ar pēdas purngalu mēs nezinām un nevaram notiekt bumbas kustības virzienu, jo saskares laukums ir ļoti mazs, un tas var arī netrāpīt sitiena impulsam kas iet caur bumbas centru.
Tātad, ja sitēja posms (kāja) sitiena laikā papildus paātrinās( ar balsta kājas pēdas atsperīgumu un muskuļu spēka aktivitāti) sitiena impulss un attiecīgi sitiena ātrums palielinās, bet ja šie spēki un ātrums bremzējas, tad bumbas izlidošanas ātrums samazinās. Tas vairāk izpaužas tehniskākos, precīzākos sitienos vai piespēlēs partnerim.
Lai izdarītu spēcīgākus sitienus, vajadzīga arī laba koordinācija, kas pakļaujas diviem nosacījumiem:
1. Augstāka ātruma saskare sitēja posmam(kājai) saskares momentā ar bumbu. Šajā kustības fāzē izmantojas tie paši ātruma palielināšanas veidi kā citās pāvietošnās darbībās.
…
Mehāniskā sitienā bumbas ātrums pēc izdarītā sitiena ir lielāks pat tik, par cik ir lielāks izdarītāja ķermeņa posma ātrums pirms sitiena. Tomēr sporta spēlēs (futbolā) tāda likumsakarība nav obligāta, ir atkarīgs pieliktais muskuļu spēks .Dažreiz sportists izdara divus vienādus sitienus ar vienādu ātrumu, bet bumbas izlidošanas ātrums ir mainīgs. Tas nozīmē ka sitiena masa(pieliktais muskuļu spēks) ir nevienāda.Sitiena masas lielumu var izmantot kā kritēriju sitiena tehnikas efektivitātei.Tā kā sitiena masu ir diezgan grūti izskaitļot, viņu var atzīmēt, kā sitiena mijiedarbības efektivitāti, kas vienāda ar: bumbas ātrumu pēc sitiena sitēja posma ātrums pirms sitiena
