• Autortiesību nozīme mediju darbībā. Žurnālista autortiesības. Interneta un autortiesības. Raidorganizāciju blakustiesības

     

    Konspekts3 Tiesības

Vērtējums:
Publicēts: 23.09.2010.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 2 vienības
Atsauces: Ir
  • Konspekts 'Autortiesību nozīme mediju darbībā. Žurnālista autortiesības. Interneta un autor', 1.
  • Konspekts 'Autortiesību nozīme mediju darbībā. Žurnālista autortiesības. Interneta un autor', 2.
  • Konspekts 'Autortiesību nozīme mediju darbībā. Žurnālista autortiesības. Interneta un autor', 3.
  • Konspekts 'Autortiesību nozīme mediju darbībā. Žurnālista autortiesības. Interneta un autor', 4.
Darba fragmentsAizvērt

Galvenās autortiesību atšķirības no īpašuma tiesībām ir terminētais raksturs, nemantiskās tiesības, objektu pavairošanas neierobežotā iespēja un to lietošanas specifika. Savukārt autortiesības un blakustiesības bieži vien ikdienā lieto kā sinonīmus, tomēr, vērīgāk pievēršot uzmanību šim terminiem angļu valodā – copyright un authorright, rodas šaubas vai abi šie jēdzieni neapzīmē divas dažādas tiesiskas kategorijas. Copyright – kopēšanas tiesības, authorright – autortiesības.
Autortiesības aizsargā autora intereses, jo ir veidotas balstoties uz personālistu doktrīnu, kas uzsver autora nepārraujamo saikni ar viņa radīto darbu. To uzdevums ir kompensēt autora ieguldījumu darbā un veicināt jaunu darbu veidošanu.
Savukārt kopēšanas tiesības ir orientētas uz tiesību īpašnieka interešu aizsardzību. Pamatā aizsargā tās personas intereses, kura darba radīšanā investējusi finansiālos līdzekļus.
Ja valstī likumdošana veidota pēc kopēšanas tiesību principiem, tad būtībā tas ir svešs blakustiesību institūts. Tāpēc, runājot par arktiskā un literārā īpašuma tiesībām, saprotam gan autortiesības un tām pakātotās blakustiesības, gan kopēšanas tiesības.
Minot autortiesības, ar šo jēdzienu plašā nozīmē saprotam arī blakustiesības, bet nevajadzētu šo jēdzienu saistīt ar kopēšanas tiesībām.…

Autora komentārsAtvērt
Atlants