Nobela prēmiju reizi gadā piešķir cilvēkiem, kas ir veikuši izcilus pētījumus, atklājumus vai devuši ievērojamu sniegumu sabiedrībai. To uzskata par visprestižāko balvu mūsdienās. Alfrēds Nobels (zviedru rūpnieks, dinamīta izgudrotājs) paredzēja šīs prēmijas savā testamentā, ko viņš parakstīja Zviedru-norvēģu klubā Parīzē, 1895. gada 27. novembrī. Viņš bija šokēts par viņa izgudrojuma izmantošanu postošiem nolūkiem un vēlējās, lai šīs prēmijas pasniegtu cilvēkiem, kuri ir labi kalpojuši cilvēcei.
Nobela prēmija ir arī finansiāli nozīmīga - tā šobrīd sastāda apmēram 10 miljonus zviedru kronu (vairāk kā miljons eiro vai ASV dolāru).
Kopš 1901. gada prēmija tiek piešķirta katru gadu šādās jomās :
Fizikā
Ķīmijā
Fizioloģijā vai medicīnā
Literatūrā
Miera veicināšanā
2006. gada Nobela prēmijas
Medicīnā 2006. gada Nobela prēmija piešķirta amerikāņu zinātniekiem Endrū Faijeram un Kreigam Mello. 10 miljonu zviedru kronu jeb 757 000 latu lielā prēmija viņiem piešķirta par atklājumiem, kas ļauj padarīr mazaktīvus jeb nomierināt defektīvos gēnus.
Dienu pēc Nobela prēmijas paziņošanas medicīnā (tā notika 2. oktobrī), 3. oktobrī kļuva zināmi 2006. gada Nobela prēmijas laureāti fizikā. …
