1.Galvenais noteikums sētas vietas izvēlei ir nodrošināt cilvēkiem un lopiem, veselībai nepieciešamās prasības, izvairoties no zemām un purvainām vietām, kā arī tādām vietām, no kurām izplūst kaitīgi izgarojumi. Ja tomēr tomēr saimniecība ir jāveido šādā sliktā vietā, tad augsne ir jānosusina un vēja puse jānodrošina pret mitrumu un augstumu nesošiem vējiem ar skujukoku stādījumiem. Jāizvairās no vietām ar augstu gruntsūdens līmeni, kā arī tādām, kuras pavasaros un rudeņos tiek pārpludinātas.
Par vispiemērotākām vietām saimniecības izbūvei jāuzskata līdzenas, pakalnainas vietas ar nelielu slīpumu uz dienvidiem un austrumiem vai vietas, kuras kalni aizsedz no ziemeļu un rietumu vējiem, bet kas ir atklātas pret dienvidiem un austrumiem.
2.Sētai jāatrodas tādā vietā, kur pietiekamā daudzumā būtu iegūstams dzeramais ūdens, kas apmierinātu visas saimniecības vajadzības.
3.Ja saimniecība ir lielāka, sētas vieta jāizraugās starp laukiem un pēc iespējas gruntsgabala vidū. Ja grunts gabalā ir meži, tad tie varētu atrasties no sētas vistālāk, turpretī aramzemei jāatrodas vistuvāk sētai.
4.Lauku sēta jānodrošina ar ērtu satiksmi.…
