„Vācijas slavas vainagotajai armijai bija liels prieks atbrīvot veco sirmo Rīgu no boļševiku jūga. Mēs apsolām, ka kopā ar latviešiem cīnīsimies plecu pie pleca līdz pēdējā boļševika padzīšanai no šīs zemes. Dievs, svētī Latviju!”1 Tā savā radio uzrunā latviešiem 1941.gada 1.jūlijā teica vācu pulkvedis V. Ulleršpergers. Viņa uzruna tika publicēta „Tēvijas” 1. numurā. Šīs uzrunas mērķis bija radīt latviešos maldīgu priekšstatu par notiekošo. Vāciešiem bija nepieciešami brīvprātīgie, kas stātos viņu pusē, lai varētu veiksmīgāk izveidot nacistisko režīmu Latvijā. …
