Kas tik te viss nav - svētvieta, svētakmeņi, svētavoti ... Ierīkotas takas, pa kurām ejot to visu var apskatīt. Dzirdu kā cilvēki apmainās sajūtām par energētisko iedarbību - vienam spiež galvu, vēl kādam citās vietās braucot spiediens sakrājies, citam tas vēl kaut kā savādāk izpaužas. Uzreiz jūtams - lietpratēji! A es pat nezināju, ka braucu ar ekstrasensiem, jūtīgajiem, dziedniekiem, auru redzētājiem un tamlīdzīgām personām tik biezā slānī un vienā autobusā. Nu ko, saņēmuši instrukciju kā rīkoties, ja piemetas vadātājs, dodamies iekšā ... Te tā procesa ilustrācijai bildes no Ivara Vīka grāmatas "Trejdeviņi Latvijas brīnumi" ar maniem komentāriem, saprotama lieta :)
…
