Šī darba pamatuzdevums ir izpētīt Konkurences padomes lēmumus, konstatēt tajos pārkāpumus, kā arī, protams, izteikt savu argumentētu viedokli.
Lai izpildītu augstākminēto uzdevumu, darba autore, vispirms, apskatīja normatīvos aktus, kuri ir nepieciešami, lai saprastu kas ir konkurence, piemēram, Konkurences likums (04.10.2001.), Reklāmas likums (20.12.1999.), kā arī vairāki Ministru kabineta noteikumi. Tikai pēc tam tika pievērsta uzmanība Konkurences padomes lēmumiem.
Darba autore domā, ka ne visai korekti viņai būtu spriest par Konkurences padomes pieņemtiem lēmumiem, it īpaši izteikt savu pozitīvu vai negatīvu viedokli... Protams, ka jebkurā lietā, ne tiki administratīvajā, kā tas ir Konkurences padomes kompetencē, bet arī civilajās un krimināllietās ir kļūdas. Katrs gadījums ir individuāls un katra lieta jāizskata kā no jauna, t.i., autore domā par judikatūras piemērošanu. Darba autore neatzīst atsauces uz judikatūru. Neapšaubāmi, ka tas viegls ceļš – atsaukties uz citu lēmumu, bet autore vēlreiz grib atkārtot, ka katra lieta ir individuāla. Kas likās pieņemams pāris gadus atpakaļ, šodien var likties absurds un otrādi. Autore aizskāra tēmu par judikatūru tāpēc, ka, apskatot Konkurences padomes lēmumus, autore secināja, ka vairākos lēmumos Konkurences padomes priekšsēdētāja bija atsaukusies uz jau minēto judikatūru. Piemēram, lietā Nr.P/07/06/15 (09.01.2008.). 2…
