Lai gan mūsdienās autoritārais režīms samazinās katru dienu arvien mazāk un mazāk, un tomēr ir svarīgi apzināties, ka Latvijā arī autoritārais režīms ir pastāvējis, valsts apvērsuma iespaidā mainot to ar demokrātisko režīmu, kas noteica, ka vara pieder tautai, bet valsts varas institūcijas ir tautas padotas. Kaut arī demokrātiskā režīmā ikviens cilvēks var būt personība un paust savus uzskatus arī tad, ja vairākums viņam nepiekrīt ar laiku tas nebija vairs aktuāls.
20.gs. 30.gados jau daudzās citās Rietumeiropas, Austrumeiropas valstīs demokrātija jau beidza pastāvēt. Tās popularitātes mazināšanos veicināja pasaules ekonomiskā krīze, kā arī bijušajās impērijās valdošais militārisms un diktatūrā augošie tā laika politiķi, kuru rezultātā pavērās ceļš, kurš noved pie valsts apvērsuma. Latvijā to veicināja Kārlis Ulmanis, viens no ievērojamākajiem un vispretrunīgāk vērtētajiem latviešu politiķiem, kurš naktī no 1934.gada 15.maija uz 16.maiju ar armijas un aizsargu palīdzību veica valsts varas sagrābšanu un izbeidza Latvijas parlamentāro demokrātiju, un tā vietā izveidoja autoritāro režīmu.
