Baltijas valstis izmaiņas Lielbritānijas politikā sāka manīt jau no 1938.gadā, kad Anglija pārstāja tām pārdot kara materiālus un ieročus. Lielbritānija gatavojās karam ar Vāciju un vēlējās, lai Baltijas valstis samazina to eksportu uz Vāciju.
Kara sākumā Latvija aktīvi mēģināja uzturēt sakarus ar Lielbritāniju, taču tas izrādījās neiespējami. Līdz ar to abu valstu tirdzniecība sabruka. Anglija nepretojās arī PSRS nodomam okupēt Baltijas valstis. Vienīgais, kas Angliju tiešām uztrauca, bija britu īpašumi Baltijas valstīs.
Secinājumi.
Starpkaru periodā Anglijai bija pretrunīga loma Latvijas valsts attīstībā. Perioda sākumposmā tā vēl aktīvi atbalstīja Latvijas valsts izveidošanos, tās iekļaušanu Tautu Savienībā. Lielbritānija sekmēja arī Latvijas ekonomiku, un starp abām valstīm pastāvēja ļoti labas attiecības.
Taču, kad situācija pasaulē saasinājās, tad Lielbritānijai mazinājās vara ietekmēt Austrumeiropā un Baltijā notiekošos procesus, un jau 1940.gadā tā vienaldzīgi izturējās pret Baltijas valstu okupāciju. Baltijas valstu cerība, ka Lielbritānija vienmēr būs kā galvenais sabiedrotais un aizstāvis, pazuda.
…
