Vispārīgā pedagoģija

Audzināšanas process: būtība, likumsakarības, struktūra, īpatnības.

Audzināšanas procesa jēdziens.
Audzināšanas process ir mērķtiecīga iedzimtības, vides un dzīves darbības mijsakarību realizācijas vadība, kas sekmē personības pašattīstību, kultūras apguvi un socializāciju. Audzināšanas procesa rezultāts ir cilvēku pašregulācija attieksmē pret sevi, pret citiem cilvēkiem, pret darbu un dabu, pret kultūru, valsti un sabiedrību.
Audzināšana ir objektīvi likumsakarīgs, mērķtiecīgs personības veidošanās process, ko organizē sabiedrība. Tajā pat laikā audzināšanu nedrīkst saprast tikai kā sabiedrības vai skolotāja iedarbību uz audzināmo. Tā jāsaprot kā audzinātāju un audzināmo mērķtiecīga mijiedarbība, kas virzīta uz noteiktu savstarpēju attiecību veidošanos, audzināmo aktivitātes attīstību, kas nodrošina sabiedrības nozīmīgas pieredzes apguvi.
Audzināšana aptver plašu un daudzveidīgu iedarbības kompleksu, ko veic ģimene, pirmsskolas audzināšanas iestādes, mācību iestādes, prese, radio, televīzija utt. Zināma personības attīstības posmā rodas pašaudzināšanās nepieciešamība.
Audzināšanas teorētiskos un praktiskos jautājumus pēta pedagoģija, bet audzināšanas attīstību - pedagoģijas vēsture.
Audzināšanas teorija pēta divus savstarpēji saistītus jautājumus: kādu personību vēlamies izaudzināt (audzināšanas mērķi, uzdevumi, saturs) un kā to izdarīt (audzināšanas principi, metodes, organizācijas formas).
Audzināšanai jānodrošina personības fizisko, intelektuālo, tikumisko, darba un estētisko īpašību harmoniska attīstība. Mērķtiecīgas audzināšanas uzdevums ir brīvas, zinošas, aktīvas, sociāli virzītas personības veidošanās sekmēšana.…