Īpaša nozīme bija koriem un dziedāšanas biedrībām, kas pulcināja latviešus vienkopus, rādīja kopēju mērķu un vienotības apziņu. Padziļinājās arī mūzikas izpratne. Gadsimta vidū kori bija jau gandrīz visos pagastos un pilsētās.
Koru organizētāji un vadītāji galvenokārt bija skolotāji, kuru muzikālajā sagatavošanā lieli nopelni bija Vidzemes skolotāju semināram Valmierā (vēlāk Valkā), ko dibināja 1839. gadā, un Iravas skolotāju semināram Kurzemē, ko atklāja 1840.gadā.
Pieaugot koru skaitam, radās doma par vairāku koru kopīgu koncertēšanu. Tas ļoti nepatika vācu muižniekiem un mācītājiem. …
