Šizofrēnija

Viduslaikos šizofrēnijas slimniekus sauca par burvjiem un dedzināja, mūsdienās atklāta sakarība, ka šī slimība bieži piemeklē ģeniālus cilvēkus. Austrumos slimības diagnoze tiek uztverta kā iespēja mainīties pašam un tā rezultātā mainīt savu dzīvi, bet Rietumos to biežāk izjūt kā nolemtību.[3]
Šizofrēnija ir viena no izplatītākajām psihiskajām slimībām, tās cēloņi līdz šim nav pilnīgi noskaidroti. Vārds «šizofrēnija» tulkojumā no grieķu valodas nozīmē «psihes sašķelšanās» un atspoguļo šīs slimības raksturīgāko īpašību. [4]
Šizofrēnija ir viena no vistraģiskā­kajām un noslēpumainākajām psihiska­jām slimībām. Parasti tā uzbrūk jaunībā un varbūt pusi no šiem cilvēkiem vēlākā dzīvē vairāk vai mazāk invalidizē. Pētīju­mi par šizofrēnijas cēloņiem un ārstēša­nu mūsdienās tomēr cerības palielina. Šizofrēnijas diagnozē tiek ietilpināti atšķi­rīgi traucējumi, kam atšķirīgi cēloņi un prognoze, tādēļ arī ārstēšanas uzdevumi ir dažādi.
Šizofrēnija diagnosticēta apmēram 50 000 cilvēkiem Zviedrijā, un tā ir viena no nopietnā­kajām slimībām valstī.
Šizofrēnijas sākšanās ir traģēdija gan pacientam, gan viņa tuviniekiem, tomēr ši­zofrēnijas diagnostikai, ārstēšanai un slim­nieka aprūpei tiek atvēlēts daudz mazāk lī­dzekļu nekā akūta sirds infarkta vai jaunie­šu diabēta gadījumā. Nav šaubu, ka mate­riālie līdzekļi prognozi uzlabotu, un šī at­tieksme jāmaina vistuvākajā laikā.[1; 257 lpp]…