Šī grāmata vēlas pārliecināt lasītāju, ka visiem viņa mīlas centieniem ir lemts izgāzties, ja viņš netieksies jo aktīvi pilnveidot savu personību, lai sasniegtu radošas orientēšanās spējas; ka apmierinājumu personiskajā mīlestībā nevar gūt, nespējot mīlēt savu tuvāko, bez patiesas pazemības, drosmes, ticības un disciplīnas.
Pirmā grāmatas sadaļa saucas- vai mīlestība ir māksla. Autors uzsver, ka par mīlestību arī ir kaut kas jāzin, lai mīlētu, jo tā ir kā jebkura cita māksla, kuru nevar prast neko par to nezinot. Galvenais ir apzināties, ka mīlestība ir māksla. Tātad ir jāapgūst teorija un arī vajadzīga praktiskā apguve.
Nākamajā sadaļā ir par mīlestību kā atbildi uz cilvēka eksistences jautājumu. Tur ir teikts, ka galvenais ir pārvarēt atšķirību. Mīlestība ir aktivitāte, nevis pasīva darbošanās, tā ir „piedalīšanās”, nevis „aizraušanās”. Vispārinātā veidā mīlestības aktīvo dabu var raksturot ar apgalvojumu, ka mīla pirmām kārtām dod, nevis ņem.
Protams, ka pastāv mīlestība starp vecākiem un bērniem , par š tēmu arī ir runāts grāmatā.
…
