Tartifa atmaskošana norit ar Elmīras palīdzību. Viņa saprotot šī vīrieša nolūkus izmanto visu savas sievišķīgās koķetērijas buķeti, palīdzot atklāties tā patiesajai dabai. Šeit parādās nelietīguma bezgalīgums. Tartifs saprotot, ka visi ir pavērsušies pret viņu, izdzen tos no mājas. Kaut arī luga noslēdzas pozitīvā notī, šī situācija lieliski demonstrē divkosīgās dabas nepiepildāmo apetīti. Tartifs kā smalks psihologs, iemānot upuri savās lamatās, līdz pēdējam mēģina izmantot savu ietekmes spēku un visus zināmos ietekmēšanas paņēmienus, lai noturētu to savdabīgā hipnozes stāvoklī. Viņš nemanāmi ir „iepotējis” pārliecību par savu neaizskaramo svētumu, kas tāpat kā kristietības institūcijas, ar viltu nepārtraukti mēģina maldināt tumsonīgos ļautiņus. Miljardiem apkrāpto dzīvo priecīgi un nenojauš par savu piemuļķoto stāvokli un nekas diži nemainās, bet šī luga nodemonstrē kā situāciju var pozitīvi mainīt, ja citādi domājošie apvienojas un sāk rīkoties.…
