Matildes mīlestības patiesumu, kvēlumu un neviltotību, manuprāt, pierāda pēdējās romāna rindas, kur viņa minēta: „Matilde parūpējās, lai šajā mežonīgajā alā tiktu uzcelts marmora piemineklis, ko par lielu naudu izcirta Itālijā.”
Ieteikums citiem.
Šo grāmatu es ieteiktu izlasīt visiem, kam patīk lasīt par cilvēcīgām un brīžiem arī necilvēcīgām sabiedrības locekļu savstarpējām attiecībām. Protams, arī tiem, kam patīk lasīt par mīlestību un grūtībām, kādas tā rada. Šī grāmata, manuprāt, stāv ārpus laika, jo lasīt to varētu jebkurā laika posmā, jo cilvēki jau nemainās, mainās tikai to dzīves vide un paradumi. Cilvēku rakstura īpašības, vēlme mīlēt un tikt mīlētiem nemainas. Tāpat arī dziņa pēc varas un goda paliks vienmēr, tapēc nav nozīmes tam, kad grāmata ir tapusi.
…
