Makss Vēbers "Politika kā profesija un aicinājums"

Mūsdienu pasaules zinātniskajā uzņēmumā Maksam Vēberam gandrīz vai vienozīmīgi tiek piešķirts sociologa statuss. Taču zinātniskā rubricēšana nereti ne tikai kavē Vēbera devuma iepazīšanu, bet pat neļauj to izprast. Saasinātā veidā nesen to ir uzsvēris Ulrihs Beks: ” Makss Vēbers ir ne tikai nodibinājis socioloģiju. Viņš to arī vēl pārdzīvos”.
Visprecīzāk laikam Vēberu raksturojis Karls Jasperss, kurš 1920. gadā piemiņas runā saka, ka nedz politikai, nedz mācīta vīra (zinātnieka) nodarbei Vēbera dzīvē nav bijusi galvenā nozīme. Jasperss uzsver, ka Vēbers piešķīris filozofiskai eksistencei tagadnīgu raksturu, un tūdaļ pat nošķīris to no ierastā filozofa tēla. Vēbera filosofija ir tā filosofija, kas izsenis tiek saukta par dzīves mākslu.
Maksa Vēbera bērnības un jaunības konstelācijas ir tipiskas sava laika izglītotās buržuāzijas attiecību kontekstā. Taču „burgerlich” nozīmē ne tikai buržuāzisks, šim vārdam ir daudz senāka vēsture. Sākotnēji ar to apzīmēja pilsētnieku, pilsētniecisku dzīves veidu, bet vēlāk tas kļūst par birgera darbības apzīmējumu. Šo vēsturi vajag ņemt vērā, lai izprastu Vēbera slaveno paziņojumu: ” Es esmu buržuāziskās šķiras loceklis, jūtos kā tāds un esmu uzaudzināts tās uzskatos un ideālos.” Šī birģeriski buržuāziskā pieredze attiecas ne tikai uz mājas iespaidiem, kopdzīvi ar brāļiem un māsām, bet arī uz mājturības veidu un radnieciskajām attiecībām. Pats Vēbers atzīst:” Intelektuāli nobriedu ļoti agri, visā pārējā – ļoti vēlu.”
Vēbers antīkās kultūras norietu skaidro ar pilsētas kultūras pagrimumu un iekšēji orientētas agrārās kultūras rašanos, kas izraisa feodālo struktūru veidošanos. 1894.gadā Vēbers uzsāk darbu Freibergas universitātē un savā uzstāšanās runā paziņo ne tikai par piederību buržuāziskajai šķirai, bet arī par nepieciešamību veidot spēcīgu nacionālu valsti, ko var izveidot un vadīt tikai viņa pārstāvētā šķira. Vēlāk gan viņš uzsver, ka tādus jēdzienus kā ģimene, nācija, armija, valsts, var izmantot socioloģijā, taču šie veidojumi nav sociālās darbības subjekti un kolektīvās gribas vai domas jēdzieni izmantojami tikai metaforiskā nozīmē. …