-
Izcilāko filosofijas domātāju atziņas, to saistība ar mūsdienu pedagoģiju
Novērtēts!
| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| 1. | Es zinu tikai vienu – proti, ka neko nezinu.... (Sokrats) | 4 |
| 2. | Drošticamas zināšanas...(Platons) | 5 |
| 3. | Visi ļaudis pēc savas dabas tiecas pēc zināšanām...(Aristotelis) | 5 |
| 4. | Neuzskati nekad par patiesu to, par ko man nav acīmredzami zināms, ka tas tāds ir...(R. Dekarts) | 6 |
| 5. | Cilvēks piedzimst kā tīra tāfele...(Dž. Loks) | 6 |
| 6. | Franču apgaismības laikmets...(Ž.Ž. Ruso, F.M. Voltērs, Š.L. de Monteskjē) | 7 |
| 7. | Prāta kritika...(I.Kants) | 8 |
| 8. | Patiesība ir subjektīva...(Georgs Vilhelms Frīdrihs Hēgelis) | 9 |
| 9. | Skola kopsolī ar laiku...(Johans Gotfrīds fon Herders) | 10 |
| 10. | Izmantotā literatūra | 11 |
Starp filozofiem pastāv uzskats, ka jautājumi ir bīstamāki par atbildēm. Viens vienīgs jautājums var ietvert sevī daudz vairāk sausas sprāgstvielas nekā tūkstošiem atbilžu. Taču nebaidoties no tā savu darbu sāku ar jautājumiem un atbildēm.
Kas ir filozofija?
Vārds „Filozofija ” ir sengrieķu izcelsmes un tulkojumā nozīmē – gudrības mīlestības.
Ar filozofiju mēs saprotam pavisam jaunu domāšanas veidu, kas radās Grieķijā aptuveni 600 gadus pirms Kristus. Pirms tam atbildes uz dažādiem jautājumiem deva reliģijas. Tātad norisinājās pāreja no mītiskā domāšanas veida uz tādu domu gaitu, kas balstās pieredzē un prātā.
Kas ir izglītības filozofija?
Izglītības filozofija ir lietišķās filozofijas veids, kas, izmantojot arvien atjaunojošās zināšanas par cilvēku un sabiedrību, kritiski izvērtē esošo pedagoģiskās darbības stāvokli valstī un pasaulē; sniedz orientējošus sistēmiski un loģiski pamatotus secinājumus par izglītības mērķi, saturu, izglītības subjektiem un līdzekļiem; palīdz dialektiski risināt izglītības specifiskās problēmas un prognozēt izglītības pilnveidi nākotnes sabiedrībā.…
