Stils (latīņu – “rakstīklis, ar ko rakstīt”) parasti apzīmē rokrakstu, paradumu, ieražas, runas, kustību, rīcības veidu, kas raksturīgs kādai personai. Tāpat kā pastāv rokrakstu dažādība, pastāv katram cilvēkam raksturīgs veids, kā skatīties uz lietām, kā reaģēt, kā rīkoties un vērtēt savu un citu darbību. Ar stilu ir saistīts arī gaumes jautājums.
Parasti uzsver šādus ētiskos stilus:
1. Normatīvais stils balstās uz likumiem, principiem, normām un atzīst to viennozīmīgo skaidrību par atskaites punktu rīcības izvēlē un vērtējumā.
2. Lielāka labuma stila apzināšanās saistās ar 19.gs. utilitārisma teoriju, kuru pārstāv Džeremijs Bentams, Džons Stjuarts Mills un citi. Teorija rodas reizē ar Eiropas demokrātijas attīstību: pieaug indivīda brīvība un uzticēšanās viņam, un šī teorija norāda uz skaidro niepieciešamo kopsaiti starp indivīdu un sabiedrību. Utilitārisma ētika, savukārt, ir saprātīgā egoisma uzskatu turpinājums.
3. Lojālais stils rīcības un pamatojumu saista ar uzticību savai iestādei, firmai, vastij.…
