Grāmatvedība ir veikusi gadsimtiem ilgu vēsturisku attīstības ceļu. Nepieciešamībā pēc uzskaites rādās, mainoties sabiedrības formācijām, pārejot no naturālās saimniecības uz maiņas attiecībām un darba dalīšanu.
Pirmais sistematizētais grāmatvedības apraksts, kurā dziļi teorētiski tika pamatoti grāmatvedības metodoloģiskie principi, ieskaitot divkāršā ieraksta sistēmu, bija 1494. gadā izdotais itāļu matemātiķa Luka Pačioli „Traktāts par rēķiniem un ierakstiem”. Tas bija tirdzniecības attīstības posms, kurā bija nepieciešama finansiālās uzskaites formēšana. Tā pakāpeniski attīstījās grāmatvedība.
Šajā darbā ir apkopota informācija par sintētiskiem un analītiskiem kontiem un kopsakarību.
Grāmatvedības konti dod iespēju sīki uzkrāt informāciju par līdzekļu kustību visā pārskata periodā. Visi grāmatvedības konti veido sistēmu tādu, lai pārskata perioda beigās no kontu datiem varētu sastādīt divus galvenos dokumentus – peļņas/zaudējumu aprēķinu un pārskata bilanci.
Kontu plāns veidojas uz kontu/subkontu pamata. Konti dalās divās lielās grupās – bilances konti un operāciju konti. Bilances konti rāda uzņēmuma līdzekļu , saistību un pašu kapitāla apgrozījumus vai atlikumus un šo kontu saldo veido gada pārskata bilanci. Operāciju kontos visā pārskata periodā uzņēmuma darbības finansiālā rezultāta – peļņas/zaudējumu fiksēšanai. …
