Grupas problēma ir viena no galvenajām sociālajā psiholoģijā. Cilvēks kļūst par personību, tikai iekļaujoties grupās, piedaloties to dzīvē un darbībā, internalizējot grupu normas, vērtības un uzvedības standartus. Cilvēka tuvākā «dzīves telpa» ir dažādas mazās grupas — ģimene, radinieki, draugu pulciņš, kuras veido katra cilvēka funkcionēšanas mikrovidi. Mazās grupas savukārt ietilpst lielajās grupās kā to funkcionāla sastāvdaļa. Lielās grupas .ir dažādas organizācijas (valsts, darba organizācijas) un citi sociāli cilvēku kopumi (slāņi, etnoss), kuri veido katra cilvēka dzīves makrovidi. Makrovide prezentē sabiedrību un tajā pastāvošo kultūru, nozīmīgi ietekmē katras atsevišķas grupas un cilvēciskās individualitātes dzīvi un sociālo uzvedību.
Sociālie psihologi nosauc vairākus iemeslus, kāpēc cilvēki jau no sabiedrības rašanās brīža apvienojas grupās un izvēlas kolektīvu dzīves veidu. Cilvēki apvienojas grupās, pirmkārt, lai apmierinātu savu vajadzību pēc saskarsmes, pēc cilvēciskiem kontaktiem, pēc piederības. Otrkārt, lai kopā darbotos, lai realizētu savus mērķus efektīvāk un rezultatīvāk, nekā tas būtu iespējams, darbojoties pa vienam. …
