Šobrīd Latvijas Nacionālās mākslas muzejā ir iespēja apskatīt izstādi ‘’No de facto līdz de iure’’.Izstāde atgādina un vēsta par mākslas un mākslinieku klātbūtni, lomu un nozīmi izšķirīgo vēsturisku pārvērtību laikā, Latvijai topot. Paverot laika robežas plašāk par abiem zīmīgajiem vēstures datumiem, veidots ieskats norisēs no Pirmā pasaules kara un bēgļu gaitām līdz jaundibinātās valsts pirmajiem pastāvēšanas gadiem. Modernistus Jāzepu Grosvaldu, Jēkabu Kazaku, Romanu Sutu, Niklāvu Strunki, Valdemāru Toni, Konrādu Ubānu, Oto Skulmi, Emīlu Melderi un citus viņu laikabiedrus iegūtā valstiskā neatkarība spārnoja radošas brīvības centieniem, drosmīgiem un netradicionāliem formas meklējumiem, kas noteica jaunu attīstības pavērsienu Latvijas mākslā. Daļa no jaunajiem māksliniekiem karavīru šineļos brīvprātīgi cīnījās latviešu bataljonu ierindā. Liktenīgi un līdzīgi kā latviešu strēlnieku pulki sašķēlās arī mākslinieku rindas, Gustavam Klucim, Aleksandram Drēviņam, Kārlim Johansonam un vēl citiem paliekot Padomju Krievijas pusē. Nacionālā drāma kara gados deva lielās strēlnieku un bēgļu tēmas. Pārdzīvojumu īstums un izteiksmes veicinājušas izcilākā veikuma iekļaušanu gan kādreizējā, gan tagadējā Latvijas mākslā.
…
