Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 28.03.2008.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
  • Konspekts 'Lietu tiesības', 1.
  • Konspekts 'Lietu tiesības', 2.
  • Konspekts 'Lietu tiesības', 3.
  • Konspekts 'Lietu tiesības', 4.
  • Konspekts 'Lietu tiesības', 5.
  • Konspekts 'Lietu tiesības', 6.
  • Konspekts 'Lietu tiesības', 7.
  • Konspekts 'Lietu tiesības', 8.
  • Konspekts 'Lietu tiesības', 9.
  • Konspekts 'Lietu tiesības', 10.
  • Konspekts 'Lietu tiesības', 11.
  • Konspekts 'Lietu tiesības', 12.
Darba fragmentsAizvērt

1. Lietu tiesību jēdziens un reglamentācija romiešu civiltiesībās.
Lietu tiesības ir tiesību nozare, kas regulē attiecības, kas pastāv starp tiesību subjektu un tiesību objektu. Lietu tiesībām ir prioritāra nozīme salīdzinot ar citām civilo tiesību nozarēm. Lietu tiesība ir spēkā pret jebkuru tiesību subjektu. Galvenā lietu tiesību īpatnība ir tā, ka šo tiesību objekts vienmēr ir materiālas dabas. Lietu tiesību objekts nevar būt darbība. Lieta, kas ir lietu tiesību objekts, vienmēr ir individuāla; tiesību subjektam piederošās lietu tiesības ir absolūtas.Lietu tiesības apskata un regulē tiesiskās attiecības divos galvenajos veidos: 1)īpašuma tiesības uz savu lietu; 2)īpašuma tiesības uz svešu lietu.Lietu tiesības var iedalīt sekojoši: valdījums; īpašums; servitūti un reālnastas; ķīlas tiesības.
2. Ķermeniskas un bezķermeniskas lietas.
Lietas ir ķermeniskas vai bezķermeniskas. Bezķermeniskas lietas ir dažādas personiskas, lietu un saistību tiesības, ciktāl tās ir mantas sastāvdaļas. Termins "bezķermeniskas lietas" parasti apzīmē: tiesības, visu, kas koncentrējas ap kādas personas darbību; īpašuma tiesību grupu, ko apzīmē ar terminu „intelektuālais īpašums”; kopīpašuma domājamās daļas. Ķermeniskas lietas ir vai nu kustamas, vai nekustamas, raugoties pēc tam, vai tās var vai nevar pārvietot, ārēji nebojājot, no vienas vietas uz otru.…

Autora komentārsAtvērt
Atlants