Kultūrvēsturisko romānu “Zaļā zeme” Andrejs Upītis uzrakstījis Tēvijas kara gados Kstiņinā, un tas publicēts 1945. gadā Rīgā. Atspoguļojot latviešu tautas dzīvi vācu baronu un vietējo lielgruntnieku jūgā, rakstnieks audzina lasītājos naidu pret ekspluatatoru sabiedrību un gribu cīnīties pret sociālistisku iekārtu.
A. Upīša romāns ir izcils daiļliteratūras darba paraugs, kas sevī ietver nenovērtējamu vēsturisko bagātību, jo romānā spilgti attēlots noteikts vēsturisks laika posms, kuru reiz ir piedzīvojuši mūsu senči.
Romāns “Zaļā zeme” dod plašu un vispusīgu ieskatu latviešu tautas dzīvē 19. gadsimta pēdējos gadu desmitos. Šis romāns sarakstīts ar sociālistiskā reālisma metodi, atklājot attēlotā laikmeta dzīves nejēdzības un šķiru pretrunas, rakstnieks liek lasītājam saprast, ka jāizveido laba sabiedriskā iekārta, kur nav nesamierināmu sociālu pretrunu un kur cilvēks neiznīcina cilvēku. “Zaļā zeme” sniedz krāsām bagātu dzīves gleznu, kur detalizēti tēlojumi savijas ar episki izvērstām laikmeta ainām.…
