Pirmajā momentā šķiet, ka tas taču ir tik vienkāršs jautājums, uz kuru ikviens var atbildēt, bet patiesībā tā nemaz nav. Pasaulē ir tik daudz cilvēku, un katram no viņiem ir savs atšķirīgs priekšstats un dažādas domas par laimi.
Laime – katram tā ir sava vērtība. Sava laime katram jāatrod pašam, bet ir arī jāprot palīdzēt to sasniegt arī citiem.
Laimes sajūtu parasti raksturo: 1) pozitīvas emocijas,
2) apmierinātība ar dzīvi,
3) negatīvu emociju neesamība.
„Laime ir dziļāka un ilgstošāka, ja cilvēks labvēlīgi pieņem likteni ar dziļi izjustu pateicību.”(14.)
Laimi parasti saprot kā psiholoģisku stāvokli, kas rodas pēc kādu svarīgu cilvēka vajadzību, vai vēlmju piepildīšanās.
H. Spensers teicis:”Laimes jēdziens ir neierobežoti daudzveidīgs. Visos laikos visām tautām un visām šķirām bijusi dažāda laimes izpratne...”(1.)
Laimes jautājums ir cilvēces mūžīgais jautājums – vienmēr aktuāls un neizsmeļams. Laime ir kaut kas tāds, kā nekad nav, bet kā pēkšņi kādu dienu pietrūkst. Pēc manām domām šis jautājums nekad nebūs līdz galam izpētīts. Laime ir kā nesasniedzama mirāža, kura tik daudzus ir pievilkusi pie sevis un daudziem devusi arī mērķi tiekties pēc kaut kā.
Kā teicis J. Rainis: „... laime nāk
Un atkal aiziet, atsaukt viņu nevar.
Un dzīve tik cīņa.” (1.)…
