2. Diagnostika
Vīruss var būt izolēts no asins parauga jau slimības pirmajā stadijā. Specifiskā diagnostika balstās uz antivielu noteikšanu asinīs ar netiešās imūnfluorescences metodi, kur veic testus uz antivielu klātbūtni pret Flavivīrusiem. Flavivīrusu diferenciālai diagnostikai: IgM un IgG klases antivielu pret TBE (ērču encefalīta vīruss), West Nile, Yellow fever, Japanese Encephalitis noteikšanai. ELISA diagnostiskas metode ērču encefalīta vīrusa antigēna diagnostikai. [8,9]
3. Ārstēšana
Specifiskās ārstēšanas nav. Slimniekus ar aizdomām par vidēji smagu un smagu ērču encefalītu nekavējoties hospitalizē infekcijas slimību vai neiroloģijas nodaļā. Ērču encefalīta gadījumā nepieciešams stingrs gultas režīms un ilgstoša ārstēšanās slimnīcā, kas ietver sevī vitālo rādītāju kontroli, nespecifisko pretiekaisuma terapiju, kā arī vispārējo simptomātisko terapiju. Terapijas principi ir elpošanas funkcijas nodrošināšana, ūdens - elektrolītu balansa uzturēšana, adekvātā barošana, izgulējumu profilakse, sekundārās hospitālās infekcijas attīstības profilakse un pacienta ķermeņa temperatūras kontrole. Nepieciešama pacienta ilgstoša fizikālā un kognitīvā rehabilitācija, lai mazinātu kognitīvos traucējumus ilgtermiņa. Intensīvā terapija ir nepieciešama paaugstināta intrakraniālā spiediena (IKS) gadījumos un ilgstošo krampju gadījumos.[1, 4]
…
