Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 23.02.2011.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
  • Eseja 'Varas un morāles sadursme sengrieķu traģēdijās', 1.
  • Eseja 'Varas un morāles sadursme sengrieķu traģēdijās', 2.
  • Eseja 'Varas un morāles sadursme sengrieķu traģēdijās', 3.
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads   
  Vara un morāle – centrālie motīvi sengrieķu traģēdijās   
  Iztirzājums   
1.  Antigones un Kreonta tēlu konflikts Sofokla traģēdijā „Antigone” - varas un morāles sadursmes būtisks piemērs   
2.  Mēdejas tēla rīcība Eiripīda traģēdijā „Mēdeja”   
a)  morāles pretstats – Mēdeja nogalina savus bērnus   
b)  varas nelietderīgums – valdnieka Kreonta un viņa meitas nāve   
c)  netiek ievērota morāle – Mēdeja netiek sodīta par slepkavībām   
3.  Sofokla traģēdijas „Valdieks Edips” tēla Edipa likteņa posts – pilnīgs morāles pretstats un varas kļūdaina izpausme   
  Nobeigums   
Darba fragmentsAizvērt

Morāles pamatprincipi netiek ievēroti, jo Mēdeja netiek sodīta par to, ka ir noziegusies. Mēdeja vienkārši aizbrauc uz citu zemi, protams, ar netīru sirdsapziņu, bet, manuprāt, viņas gadījumā, tā nebija liela problēma.
Sofokla traģēdijas „Valdnieks Edips” galvenā personāža liktenis ir netaisnīgs, viņš pats ,taisnīgas morāles vadīts, uzsūta lāstu tam, kurš nogalinājis iepriekšējo Tēbu valdnieku:
„Šis vīrs, lai arī būtu viņš ,kas būdams te,
Šai zemē, kur es valdu, visu atstumts būs.
Nevienam nebūs uzņemt to, nedz sveicināt!
Nedz dieviem upurēt, nedz lūgt, nedz ziedot ko.”
Edips neapzinās , ka uzsūta lāstu pats sev, jo viņš ir Lāja slepkava, Edips kļūdaini izmantoja savu varu. Arī šī varas un morāles konflikta dēļ cieta vairāki nevainīgi cilvēki.

Autora komentārsAtvērt
Atlants