| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| Ievads | 3 | |
| 1. | Pierādījumi un pierādīšana civilprocesā | 5 |
| 2. | Darba strīdu raksturojums | 21 |
| 3. | Pierādījumu vērtēšana darba strīdu lietās | 25 |
| Secinājumi un priekšlikumi | 41 | |
| Izmantotās literatūras un avotu saraksts | 43 | |
| Аннотация | 46 | |
| Annotation | 47 |
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 10. pantu 1 puses realizē savas procesuālās tiesības sacīkstes formā. Sacīkste notiek, pusēm dodot paskaidrojumus, iesniedzot pierādījumus, tiesai adresētus pieteikumus, piedaloties liecinieku un ekspertu nopratināšanā, citu pierādījumu pārbaudē un novērtēšanā, piedaloties tiesu debatēs un veicot citas procesuālas darbības Civilprocesa likuma noteiktajā kārtībā.
Tiesa nevar izšķirt nevienu civiltiesisku strīdu, nenoskaidrojot, kādas tiesiskās attiecības pastāv starp pusēm, kāds aizskārums ir noticis, vai par to ir atbildīgs atbildētājs. Tiesības un pienākumi nerodas paši no sevis. To rašanos, grozīšanu un izbeigšanos likums saista ar noteiktiem juridiski nozīmīgiem faktiem, kurus nepieciešams konstatēt, pierādīt.
Tiesa noskaidro lietas apstākļus pēc tiesas sēdē pārbaudītiem pierādījumiem, kuri iegūti likumā noteiktajā kārtībā.
Pierādījumi ir ziņas, uz kuru pamata tiesa nosaka kādu faktu esamību vai neesamību, kuriem ir nozīme lietas izspriešanā. Katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus. Puses var pierādīt faktus ar liecinieku liecībām, ekspertu atzinumiem, lietiskiem un rakstveida pierādījumiem. Tiesa novērtē pierādījumus pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz tiesas sēdē vispusīgi, pilnīgi un objektīvi pārbaudītiem pierādījumiem, vadoties no tiesiskās apziņas, kas balstīta uz loģikas likumiem, zinātnes atziņām un dzīvē gūtiem novērojumiem, tiesa sprieduma motīvu daļā norāda pierādījumus ar kuriem pamatoti tiesas secinājumi un argumenti, ar kuriem noraidīti tie vai citi pierādījumi.
Civilprocesa likuma 8., 92., 93., 97., 193. panti nepārprotami norāda pierādījumu teorijas lielo lomu lietas izspriešanā civilprocesā. Šīs un vēl citas normas vērstas uz patiesības noskaidrošanu.
Autore kvalifikācijas darbam izvēlējās tematu „Pierādījumu vērtēšana tiesā lietās par darba strīdiem”. Tā kā ar vien biežāk darba strīdi, kas radušies darba tiesiskajās attiecībās tiek risināti tiesā, autore uzskata, ka ir aktuāls jautājums par to kādi pierādījumi jāiesniedz, kādus faktus tiesa vērtē.
Savā darbā autore izmanto normatīvo aktu bāzi – Civilprocesa likumu, Darba likumu1, Darba strīdu likumu2. Darba veidošanas gaitā autore izmanto arī juridisko literatūru un juridiskos preses izdevumus. Lai dziļāk varētu izprast problēmas, kas rodas tiesā vērtējot pierādījumus lietās par darba strīdiem, autore analizē pirmās instances tiesas spriedumus. …
Par darba objektu autore izraudzījusies civilprocesuālo jomu, bet par kvalifikācijas darba priekšmetu - darba strīdu izskatīšanu civilprocesuālā kārtība. Rakstot zinātnisko darbu autores pētījuma objekts bija rajona (pilsētas) tiesas spriedumi lietās par darba strīdiem. Darba mērķis- identificēt nepilnības pierādīšanas institūta reglamentācijā un pierādījumu vērtēšanā darba strīdu lietās, rasts tām risinājumu. Mērķa sasniegšanai tika izvirzīti šādi darbā risināmi uzdevumi: 1. izpētīt teorētisko bāzi par pierādījumiem un pierādīšanu tiesā; 2.izpētīt darba strīdu raksturojumu; 3.izpētīt kāds normatīvais regulējums piemērojams; 4.noskaidrot kādi dokumenti jāiesniedz tiesā, noskaidrot kādus faktus vērtē tiesa; 5.analizēt konkrētus rajona (pilsētu) tiesas spriedumus lietās par darba strīdiem. 6.izdarīt secinājumus par pierādījumu vērtēšanu lietās par darba strīdiem. Darbs sastāv no trīs daļām, secinājumiem un priekšlikumiem, izmantotās literatūras un avotu saraksta.
