Jāņa Jaunsudrabiņa triloģijas "Aija" varoņu analīze

3.Dzīves vērtības.
Jānis
„AIJA”
1) „Es manu, ka Ievukam ir kas sevišķs man sakāms, ja jau viņa pat tiktāļ uzupurējās, ka nosmērēja rokas ar kvēpiem.”
„ATBALSS”
2) „Ieva ir tāda bēdīga. Kamēr tevis te nebij, viņa bij pavisam citādāka. Agrāk viņa vai pa gaisiem skrēja.”
3) „Ieva par Jāņa uzstāšanos bij tik priecīga, ka pavisam aizmirsās un satvēra viņa elkoni, kad viņš patlaban cēlās no galda.”
4) „Nu viņai bij tik viena vēlēšanās, viena dziņa: dzīvot un atkal dzīvot kopā ar Jāni.”
5) „Tagad viņa bija droša. Nu viņš piederēja viņai vienai.” (par Jāni)
„ZIEMA”
6) „Cilvēks, kuru vienīgo pasaulē viņa mīlēja, bij no viņas aizgājis tik viegli, it kā viņa būtu kāds nederīgs aizsainis, ko nav žēl atstāt kaut kurā vietā, ja negribas vairs tālāk nest.”
7) „Viņš vispār bija kā vadoša zvaigzne viņas dzīvē.”

4.Varoņa rīcība
„AIJA”
1) „Tā atganīja Pēterienes ganu dienas un mājā šo to padarīju: govi izslauca, pabaroja sivēnus. ”
2) Izstāsta Jānim par saimnieka ziņģi. Lūdz tam neko neteikt saimniecei, tomēr pati izstāstīja: „Droši vien to darīja, sava instinkta dzīts, bez kāda ļauna nolūka.”
3) „Ievuks nemaz negaidīja mana mierinājuma. Viņa aizņēma acis ar lakateli un kāpa salīkusi augšā.”
„ATBALSS”
4) „Viss spīd un laistās, kur pieķeras.”
5) „..kad jau sāku skolā iet, es ilgojos pēc tās dienas, kad mani iesvētīs un es būšu pavisam liela meita.”
6) Viņai nebija neviena cilvēka, pie kura krūtīm būtu varējusi galvu piespiest. Viņa tagad jutās kā bērns, kas pirmo reizi izskrējis pavasara saulītē un redz sev apkārt spilgtus pieneņu ziedus. Acis viņai stāvēja vienmēr valgas, jo bieži sirds aiz prieka pāri kūsāja.”

5.Mana attieksme.
Ieva man asociējas ar kaut ko gaišu, naivu un spīdošu. Viņai nav nekā no netaisnības. Bez šaubām, Ieva pieder pie pozitīviem tēliem, tomēr viņas godīgums un labsirdība attieksmē pret dzīvi un cilvēkiem nepadarīju viņu laimīgu. Ieva, manuprāt, bija ideāla izvēle Jānim, kurš to nekā nevarēja saprast un gribēja sasniegt nesasniedzamo. Ieva ir mans atainojums, atbalss. Dažreiz es jūtos tāpat kā viņa : devu visu, bet saņēmu spēlēšanos un liekulību. Tādiem cilvēkiem dažreiz ir grūti pārvarēt savas jūtas un turpināt dzīvi. Vai nu cilvēks ir stiprs un viņš prot ar to tikt galā, vai nu viņš joprojām sapņo un cer, ka viss vēl mainīsies un aiziet no mums bezrūpīgi, klusi, sirdī glābājot cerību un nezaudējot siltumu un vaļsirdību.
…