3.Vai identitāte ir problēma?Latvijas un Igaunijas salīdzinājums.
Manuprāt,identitāte nav problēma,ja to nerada mehāniskā ceļā,piemēram, radot piespiedu identitāti politisku,saimniecisku vai vienkārši sabiedrisku apsvērumu dēļ.Nacionālā identitāte ir sociāla konstrukcija,kas spēj veidoties gan dabiskā,gan mehāniskā ceļā.
Nenoliedzami mūsdienās liela nozīme tiek piešķirta nacionālai, nevis pilsoniskai vai reģionālai identitātei. Ikvienam svarīga ir dzimtā valoda un viss tas, ko dēvē par nacionālo kultūru. Ikviens spēj mainīt savu nacionālo identitāti mehāniski, piemēram, pārceļojot uz jaunu dzimteni.Spilgts vēsturisks piemērs ir arī laiks,kad Padomju vara vēlējās, lai mainītos igauņu, latviešu un lietuviešu nacionālā identitāte.Arī toreiz mehāniskā identitāte tika uztverta kā problēma.
Dabiskā identitāte pārsvarā rodas cilvēka zemapziņā,kas balstās uz vēsturiskām zināšanām un dzīves laikā iegūtas informācijas.Tā atspoguļo saikni un apvienošanos, kas rodas starp citām valstīm.Piemēram,Latvija un Igaunija piedalījās 1919.gada Brīvības cīņās,apvienojoties Ziemeļlatvijas brigādē.Tika izveidota Baltijas valstu antante,kas sadarbībā apvienoja Latviju,Igauniju un Lietuvu.Igaunija un Latvija 2.pasaules karā zaudēja neatkarību un vēlāk 1991.gadā to atguva. Vienlaicīgi pēdējās divas desmitgades laikā Latvija un Igaunija izvirzīja vienus un tos pašus mērķus ,respektīvi, pievienojās Eiropas savienībai un NATO. Līdz ar to dabiskā ceļā noris identitāte,kas radās 20.gs. vienotas vēstures un vēsturisko notikumu dēļ.Var apgalvot,ka identitāte starp Igauniju un Latviju ir jauna.
…
