Vārdu ,,mēness” es izvēlējos tāpēc, ka būtībā tam it kā ir divas nozīmes. Vārdi ,,mēness” un ,,mēnesis” latviešu valodā ir divi dažādu nozīmju vārdi, bet citām tautām šos abus vārdus apzīmē ar vienu vārdu.
Leksikoloģija.
Vārds ,,mēness” vienskaitlī parasti tiek lietots īpašvārda nozīmē, tā jēdzieniskā pamatnozīme – Zemes dabiskais pavadonis.
Mēness spīd. Mēness gaisma. Mēness riet. Mēness virsma. Mēness aptumsums.
Pārnestā nozīmē lieto ,,mēness lec”.
Vārda ,,mēness” pamatā ir indoeiropiešu vārda forma mē-, kas nozīmē `mērīt`, no kā ar paplašinātu sakni mēn- ģenitīvā rodas vārds mēneses, kas tulkojumā nozīmē `mēness` - senās laika mērīšanas pamats. Reducēta ģenitīva forma mēnes- bijusi izejas forma vārda veidošanai dažās valodās, arī latviešu valodā. No vārda `mēness` atvasināts vārds ir `mēnesis`.
Interesanti, ka G. F. Stenderam vārdnīcā vārds `mēness` ir sieviešu dzimtē.
Lietuviešu valodā `mėnuo`, prūšu valodā - `menig`, krievu valodā - `месяц`, senīru valodā - `mі`, gotu valodā - `mena`, vācu valodā - `mond`, angļu valodā - `moon`.
Vārda `mēness` sinonīmi – čigānu saule (saulīte) humoristiski, puišu saulīte humoristiski, jaunmēness, pilnmēness, pusmēness.…
