SECINĀJUMI
• Jāsecina, ka ārzemju kapitāla un starptautisko korporāciju darbības jomā starp Skandināvijas valstīm un Baltijas valstīm ir zināmas atšķirības, kuras lielā mērā ir saistītas arī ar abu reģiona valstu atšķirīgo vēsturisko attīstību. Respektīvi, tā kā Baltijas valstis vien pēc 1991.gada sāk iesaistīties tirgus ekonomikā un sadarboties ar Rietumiem, tad gluži likumsakarīgi, ka Skandināvijas valstis, īpaši Zviedrija, šajā ziņā ir priekšā Baltijas valstīm. Un, izrietoši no iepriekš minēta, Skandināviju var uzlūkot kā Baltijas reģiona ārvalstu kapitāla lielāko investoru, ko tuvāko pārdesmit gadu laikā noteikti nevarēs apgalvot par Baltiju.
• Jāsecina, ka Skandināvijas valstis ir viens no attīstītākajiem Rietumeiropas reģioniem, kas lepojas ar tradīcijām bagātu vēsturi, saimnieciski izdevīgām tirdzniecības pozīcijām, kā arī sakārtotu ekonomisko sistēmu. Piemēram, īpaši Dānijai un Zviedrijai ir relatīvi gara vēsture ar augsta un sarežģītu nodokļu sistēmu un labi attīstītu labklājības sistēmu.
• Līdz ar to jāsecina, ka Sakandināvijas valstis ir piemērotas, lai ieguldītu savu kapitālu citās valstīs, piemēram, Baltijas valstīs. Izpētot ārvalsta kapitāla ieplūdi Baltijas reģionā, tad jāsecina, ka ļoti uzskatāmi var redzēt, ka pārliecinoši līderi ārvalstu kapitāla ieplūdes ziņā ir skandināvu valstīs, jo īpaši Zviedrija, kas īpaši dominē finanšu sfērā.
…
