Gripa ir viena no pašām senākajām cilvēka infekcijām, kas zināmas medicīna.
Gripai ir trīs veidi. A gripas vīruss tika atklāts 1933. gadā, B grupas vīruss tika
atklāts 1940. gadā, bet savukārt c. Grupas vīruss 1947. gadā. Jau līdz šim ir
bijušas vairākas gripas pandēmijas- 1928.-1921. gadam “Spānijas gripa”, gripa
pandēmijas veidā izplatījās pa visu zemeslodi un nonāvēja ap 20 miljonu cilvēku.
Vēlākajos gados bija arī Āzijas pandēmija, kuru pārcieta ap 30% pasaules
iedzīvotāju.
Gripa ir akūta vispārēja pie antroponožu grupas piederoša infekcijas slimība.
Ierosinātājs ir vīruss. Inficēšanās notiek gaisa pilienu ceļā. Slimībai raksturīga
intoksikācija un augšējo elpošanas ceļu, asinsvadu un centrālās nervu sistēmas
bojājumi.
Pirmie simptomi parasti ir galvas sāpes, drebuļi un sauss klepus, ka seko drudzis ar izteikti paaugstinātu temperatūru, vispārējas muskuļu sāpes un apetītes zudums. Nereti attīstās arī saaukstēšanās slimībām līdzīgie simptomi - aizlikts deguns, sāpošs kakls un pat laringīts.
Paaugstināta temperatūra ir ļoti tipisks gripas simptoms. Tā paceļas ātri (līdz pat 40o) un parasti ilgst vairākas dienas. Nereti pirmajam augstajam temperatūras vilnim kādā ceturtajā slimības dienā seko nākamais.…
