Tirgus struktūra tūrismā. Tūrisma tirgus struktūru piemēri pasaulē un Latvijā

Saturs 1. Tirgus struktūra tūrismā. Monopoli, oligopoli, konkurence 2. Monopoldarbības priekšnoteikumi tūrismā. Cenu diskriminācija tūrismā 3. Oligopoli tūrismā. Karteļi. IATAs piemērs 4. Monopolistiskā konkurenc 5. Tīrā/pilnīgā konkurence tūrismā 6. Tūrisma tirgus struktūru piemēri Latvijā/ Eiropā/ Pasaulē 7. Izmantotā literatūra 1. Tirgus struktūra tūrismā. Monopoli, oligapoli, konkurence Lai raksturotu tirgus struktūru, to vai citu konkurences veidu, parasti tiek piemērtoti šādi kritēji: • Pircēju un pārdevēju skaits, kas darbijas turgū; • Drošas informācijas pieedamība; • Pircēju un pārdevēju slepenas vienošanās iespējas; • Iespējas iekļūt tirgū un atstāt to; Turklāt terminu tirgus struktūra lieto, lai parādītu, cik liela ir konkurence noteiktā tirgū. Tirgus struktūra ietekmē cenu līmeni, iepirkuma apjomu un uzņēmuma peļņu. [1;169] Tirgus struktūra ir noteikta konkurences pakāpe tirgū, kas atrodas diapozonā strap lielu skaitu pircēju un pārdevēju līdz pat dažiem vai vienam pārdevējam un pircējiem. Vārds „konkurence” ir cēlies no latīņu vārda concurence, kas nozīmē cīņu starp konkurentiem. Konkurenti, rakstīts LR Konkurences likumā, ir divi vai vairāki tirgus dalībnieki, kas sacenšas vai atrdodas tādos apstākļos, kuros tie var sacensties viena veida vai savstarpējim aizstājamu preču ražošanā vai realizācijā konkrētajā tirgū.[1;168] *** Ir vairāki monopola veidi: Slēgtais monopols. No konkurences to aizsargā juridiski ierobežojumi, patenttiesības, autortiesību institūcijas. Dabiskais monopols. Tā pamatā ir ražošanas mēroga ekonomijas; proti, tā ir nozare, kurā ilgstoši vidējās izmaksas sasniedz minimumu tikai tad, ja viena firma pilnībā apkalpo visu tirgu, un šī tirgus mēroga apjoms ir tik liels, ka preci ir ekonomiski izdevīgi ražot vienā lielā uzņēmumā, nevis dažos mazākos. Dabiskā monopola tipisks piemērs ir komunālie pakalpojumi ( Rīgas gāze, LATVRNERGO, Latvijas pasts u.c.). Valsts monopols. Šajā tirgus struktūrā viena firma ir vienīgais preces piegādātājs, taču tā nav aizsargāta no konkurences, piemēram, firmas, kuras pirmo reizi ienāk tirgū ar jaunu produkciju. Piedāvājuma un pieprasījuma monopols. Šajā tirgus struktūrā ir viens ražotājs un daudz patērētāju. Pieprasījuma monopols veidojas tad, ja kādai precei it tikai viens pircējs. Pieprasījuma monopolu sauc par monopsonu. Tīrais monopols – mūsdienu tirgū reta parādība. Biežāk ir sastopami tirgi, kuros konkurē vairākas firmas. Tīro monopolu raksturo šādas īpašības: viena firma, daudz pircēju, nav aizvietotājpreču, nav iespējas brīvi iekļūt tirgū, ir pilnīga informētība.[2;168] Tieši monopolstāvoklis dod iespēju monopolistam noteikt monopolcenas, kas pārdošanas variantā ir augstākas par cenu pilnīgās konkurences apstākļos, bet monopsonam pirkšanas variantā – zemākas.