Vērtējums:
Publicēts: 29.06.2016.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Pamatskolas
Literatūras saraksts: 3 vienības
Atsauces: Nav
  • Prezentācija 'Auglības tēli latviešu mitoloģijā', 1.
  • Prezentācija 'Auglības tēli latviešu mitoloģijā', 2.
  • Prezentācija 'Auglības tēli latviešu mitoloģijā', 3.
  • Prezentācija 'Auglības tēli latviešu mitoloģijā', 4.
  • Prezentācija 'Auglības tēli latviešu mitoloģijā', 5.
  • Prezentācija 'Auglības tēli latviešu mitoloģijā', 6.
  • Prezentācija 'Auglības tēli latviešu mitoloģijā', 7.
  • Prezentācija 'Auglības tēli latviešu mitoloģijā', 8.
  • Prezentācija 'Auglības tēli latviešu mitoloģijā', 9.
  • Prezentācija 'Auglības tēli latviešu mitoloģijā', 10.
  • Prezentācija 'Auglības tēli latviešu mitoloģijā', 11.
  • Prezentācija 'Auglības tēli latviešu mitoloģijā', 12.
Darba fragmentsAizvērt

Dabā un folklorā
Dabā par jumi sauc divas vārpas uz viena salma, divus kopā saaugušus riekstus, ziedus, sēnes, ābolus utt.
Jumim kā augam piedēvēta spēja veicināt auglību, proti, tika uzskatīts, ka ja sieviete vai aita apēd jumi piedzims dvīņi.
Folklorā minēts ir arī olu jumis, domājot olu ar dieviem dzeltenumiem.

Ūsiņš
Ūsiņš ir dievība latviešu mitoloģijā, gaismas un pavasara dievs, auglības simbols, zirgu un bišu aizgādnis.
Pavasara beigas un vasaras sākums, diena, kad pirmo reizi zirgi laisti ganībās un atstāti pieguļā.

Par kalniņu Ūsiņš jāja
Ar akmeņa kumeliņu:
Tas atnesa kokiem lapas,
Zemei zaļu ābuliņu. 
Ūsiņu diena jeb Jurģu diena.
23.aprīlī.
Ūsiņš atslēdz durvis vasarai. 

Autora komentārsAtvērt
Redakcijas piezīmeAtvērt
Atlants