Viduslaiku medicīnas avots bija antīkās, arābu un jūdu pieredzes sakopojums. Austrumu medicīnu pārstāv Avicennas skulpturālais portrets, viņa medicīnisko instrumentu rekonstrukcijas un darbi par medicīnu. Medicīna tika aplūkota kā teorētiska un praktiska zinātne. Bet pastāvēja uzskats, ka cilvēka ķermenī iejaukties ir nešķīsti, tāpēc no sākuma sekcijas veica cūkām, jo uzskatīja, ka tās ir cilvēkam tuvākās ķermeņa uzbūves ziņā. Vēlāk sekcijas tika veiktas noziedzniekiem. …
