Rakstot savu darbu “Mērnieku laiki”, brāļi Kaudzītes to nosauca par stāstu, taču mūsdienās to dēvē par pirmo latviešu romānu, par kultūrvēsturisku romānu. Vēl šodien tas savu aktualitāti nav zaudējis.
Gan 19. gadsimta otrajā pusē, gan mūsdienās ir cilvēki, kuri ir aprēķinātāji. Šie egoisti dara tā, lai pašiem būtu labāk. Savu mērķu panākšanai viņi izmantos jebkurus līdzekļus: uzpirks amatpersonas, melos, lai panāktu uzticēšanos sev, krāpsies. Šādi cilvēki, lai kā viņi rīkotos, vienmēr izliksies par eņģeļiem, kaut gan patiesībā ir pavisam citādāk. Romānā “Mērnieku laiki” vienu no šādām personām nav grūti pamanīt – tā ir Oļiņiete. Viņa vēlējās, lai Liena apprecas ar Prātnieku, taču jaunā meitene bija pret to, tomēr neskatoties un šo nostāju, Oļiņiete neatkāpās no sava mērķa un neņēma galvā nedz Lienas vēlmes, nedz viedokli. Arī mūsdienās šādas situācijas ir, tikai biežāk sastopamas citādā kontekstā. Domāju, ka ne tikai mūsu valdībā, bet arī citās sēž ne viens vien aprēķinātāj, kurš melos, krāpsies, savtīgu mērķu vadīts.…
