Es mīlu savu zemīti, tādēļ tā nu ir palikusi par neatņemamu manas sirds sastāvdaļu. Latvija piegādā skābekli manam ķermenim, tas ir mans dzīvības avots.
Tāda ir mana Latvija. Latviska. Un tāda esmu es. Kā teicis Kārlis Ulmanis: „Nevis par savu, bet par visas tautas labklājību ir jācīnās.” Tātad cilvēkam nav tiesības dzīvot pasaulē, ja viņš visu savu dārgo laiku cenšas veltīt sev. Tādēļ jācenšas to veltīt savu senču lolojumam. Šķērsojot robežu un domājot par krīzēm valstī, jāsabrucina siena, kas stāv priekšā ausīm, un jāklausās ilgi un dikti, līdz sadzirdēsi vilinošo melodiju, pagātnes saucienus , kas vilktin’ vilks tevi atpakaļ. Un tas nebūt nenotiks pret cilvēka gribu. Es Latvijā palikšu cilvēks, kurš nenodos tautu un veidos šo melodiju. Latvietis.
…
