Otro pasaules karu uzskata par nežēlīgāko karu pasaules vēsturē. Vēsturniekiem šis militārais konflikts ir radījis daudz izpētes problēmu un līdz ar to neviennozīmīgu kara norišu skaidrojumu.
Kara cēloņi ir vairāki, bet par svarīgākajiem uzskata
1) pārmērīgi smagos Versaļas miera līguma noteikumus Vācijai un tās vēlēšanos mainīt situāciju. Daži pētnieki tādā veidā mazina Vācijas vainu kara izraisīšanā;
2) Vācijas centienus apvienot vācu tautu, vāču "dzīves telpas" paplašināšanu, ko pamatoja nacistu ideoloģija;
3) Anglijas un Francijas realizēto "nomierināšanas" politiku attiecībā pret Vāciju. Tās atteicās apstādināt fašistisko Vāciju, kamēr tā vēl nebija stipra. Tikai 1939. gadā Anglija un Francija saprata, ka Hitleru var apstādināt vienīgi ar spēku;
4) Vācijas, Itālijas un Japānas valdību agresīvo ārpolitiku;
5) PSRS ideju par vispasaules revolūcijas izplatīšanu pasaulē.
Kara izraisīšanos sekmēja kolektīvās drošības līguma trūkums, jo Francija un Anglija neuzticējās PSRS, baidījās no komunisma un atraidija jau 1934. gadā PSRS piedāvātās drošības garantijas. Tautu Savienība nebija izstrādājusi agresora savaldīšanas pasākumus. Vairums vēsturnieku uzsver Ā. Hitlera vainu, kura nežēlīgā un agresīvā politika iegrūda pasauli karā. Atsevišķi pētnieki uzsver, ka arī J. Staļinam bija kara plāni un nepieciešamība pēc militāra konflikta, bet viņam izdevās novērst pasaules sabiedrības uzmanību, un tā neizveidojās Staļina kā agresora tēls.…
