Līdzjūtības pasaules diskurss ir paplašinājies un attīstījies krustpunktā starp politiku, humanitārās palīdzības organizācijām, plašsaziņas līdzekļiem un auditoriju/pilsoņiem. Plašsaziņas līdzekļus var uzskatīt par starpproduktu saikni starp sociālās situācijas līmeni, kurā auditorija ‘interpretē un attīsta atbildes’, un humanitārām organizācijām un politiku. Šobrīd tas aptver mūsu domāšanu, politiku, žurnālistiku un ikdienas domāšanu par vardarbību un konfliktiem pasaulē. Rietumu politika aizvien vairāk tiek vērsta uz cilvēku ciešanām, kas attiecas uz krīzi un kariem, kas atspoguļojas, galvenokārt, medijos un iedzīvotāju vidū. Globālā līdzjūtība tiek uzskatīta par morāli pareizu un starptautiskā kopiena nosoda „noziegumu pret cilvēku”. …
