-
Es - līderis. Augsta statusa plusi un mīnusi
. Ja esi līderis kas uzņemas atbildību, nākas piedzīvot arī nepatīkamas situācijas. Viens no smagākajiem pienākumiem vienmēr ir darbinieka atlaišana. Vēl nepatīkamāk ja projektam pēkšņi jāpārtrauc darbība un tev ir jāatlaiž visa komanda. Divas reizes ir nācies atlaist visu komandu, kad projekts negaidīti pārtraucis darbību. Tas ir viens, no lielākajiem mīnusiem esot līderim. Uzņemoties atbildību, pienāk reizes, kad jāizpilda smagi uzdevumi, kas seko šai atbildībai. Kā pateikt desmit jauniem cilvēkiem, kurus esi mācījusi, audzinājusi, kuros esi iesējusi ticību saviem spēkiem, mērķtiecību un tiekšanos pēc augstākiem standartiem, kuriem esi likusi noticēt Tev, ka viņu pakalpojumi vairs nebūs nepieciešami, ka vairāk nav darba ko piedāvāt, vairs nav vīzijas, uz kuru kopā tiekties? Tā ir briesmīga sajūta, smags pienākums, stāvēt viņu priekšā un skaidrot kāpēc. Tā vienmēr ir smaga zaudējuma sajūta arī man jo kaut kas ko esmu veidojusi, būvējusi un lolojusi, ir izbeidzies. Jo tieši man, kā līderim, tas vis ir personīgāk, viss sāpīgāk.
Protams, līdera loma dod patīkamas privilēģijas. Tu pieņem lēmumus, viss notiek pēc tava prāta, cilvēki tev seko, dara to ko tu viņiem saki darīt. Tas viss, protams, ir patīkami, šī varas sajūta. Sajūta, ka cilvēki tev tic un apbrīno. Sajūta, ka vari palīdzēt cilvēkiem veidot karjeru un saprast savus mērķus. Bet no otras puses kā līderis tu esi uz frontes līnijas. Ja konkurents vīs pret tevi intrigas, tu būsi tas, kuram melos acīs skatīdamies tieši, tu vissmagāk izjutīsi šādus uzbrukumus. Tieši tev vajadzēs komandai paziņot, ka projekts ir beidzies jo nepamanīji konkurenta rīcību un neparedzēji visas sekas ko šī rīcība radīs. Neskatoties uz to visu, man patīk būt līderim. Esmu radusi skatīties tālāk, meklēt risinājumus un sasniegt mērķus. Un pat tad ja tam līdzi nāk arī negatīva pieredze, tā ir un paliek pieredze, un nākamreiz es būšu labāka līdere.
…
Par īstu līderi tevi neviens nevar iecelt, par līderi var atzīt grupa. Par līderi tevi padara vairāki faktori, viens no tiem – vara. Ja esi darba devējs tad darba ņēmējs tevi automātiski uzver tavu augsto statusu grupā, taču tas automātiski negarantē cieņu un vēlmi tev sekot. Lai kļūtu par patiesu grupas līderi nepietiek ar formālu varu, nepieciešama arī praktiska vara pār grupas dalībniekiem. Taču šādu varu kādam var piešķirt tikai un vienīgi paši grupas dalībnieki. Lai panāktu šādu rīcību, ir jāpierāda, ka proti savu amatu, ka esi augstāka līmeņa profesionālis un tavas zināšanas ir plašākas nekā pārējiem. Jā šīs zināšanas varēsi pierādīt praksē- pārējie grupas biedri gribēs no tevis mācīties, un tu iegūsi viņu cieņu. Protams, labam līderim piemīt dažādas prasmes: mērķtiecība, spēja radīt vīziju un panākt, ka cilvēki šo vīziju izvirza par savu mērķi. Līderim jābūt konsekventam un rūpīgi jāievēro vērtības ko māca saviem darbiniekiem. Esot formālam vadītājam, jāapzinās, ka nepietiek tikai ar amatu, ko ieņem. Lai veidotu veiksmīgu pārdevēju komandu ir, jākļūst arī par grupas dalībnieku neformālo līderi. Īpaši kad veido komandu no nulles, jo sākumā ar savu harizmu un līdera spējām jāpanāk, lai cilvēki vispār pievienojas komandai. Pēc tam jau apmācot šos cilvēkus jāiekaro viņu simpātijas kļūstot ne tikai par formālu vadītāju, bet arī par kolektīvā cienītu un respektētu personību. Līdera status šādā situācijā rūpīgi jāveido un jāsargā. Un šeit arī parādās ar līdera lomu saistītās problēmas. Lai iekarotu katra cilvēka uzticību un cieņu pirmkārt, jāpierāda savas spējas un autoritātes pamatojums. Lai panāktu lojalitāti, jāprot katram cilvēkam pieiet personiski, izprotot viņa vajadzības, personības īpatnības un palīdzot sasniegt arī katra darbinieka personīgos mērķus. Manā darbības sfērā parasti šo mērķi sasniedzu palīdzot jaunajam pārdevējam saprast viņa vajadzības un liekot saprast kā prasmes ko viņš apgūst strādājot manā komandā var palīdzēt sasniegt viņam svarīgos mērķus.
