Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 13.06.2011.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: 2 vienības
Atsauces: Nav
  • Referāts 'Livonijas hronikas - Baltijas viduslaiku vēstures avots', 1.
  • Referāts 'Livonijas hronikas - Baltijas viduslaiku vēstures avots', 2.
  • Referāts 'Livonijas hronikas - Baltijas viduslaiku vēstures avots', 3.
  • Referāts 'Livonijas hronikas - Baltijas viduslaiku vēstures avots', 4.
  • Referāts 'Livonijas hronikas - Baltijas viduslaiku vēstures avots', 5.
  • Referāts 'Livonijas hronikas - Baltijas viduslaiku vēstures avots', 6.
  • Referāts 'Livonijas hronikas - Baltijas viduslaiku vēstures avots', 7.
  • Referāts 'Livonijas hronikas - Baltijas viduslaiku vēstures avots', 8.
  • Referāts 'Livonijas hronikas - Baltijas viduslaiku vēstures avots', 9.
Darba fragmentsAizvērt

Turaidas novada līvu valdnieks – Kaupo. Indriķa hronikā Kaupo minēts kā `quasi rex et senior Lyvonum de Thoreida` t.i., gandrīz ķēniņš un Turaidas līvu vecākais. Viņam piederēja īpašumi Gaujas labajā krastā, bet galvenā rezidence bija Turaidas pils. Līvu galvenais karavadonis.
Uzskata, ka Kaupo ir pirmais, kas Turaidā kristījies un ieguvis vārdu Jēkabs – Kaupo (Atskaņu hronika, 306.-307.lpp.).
Latvijas vēsturē Kaupo iegājis kā negatīvi vērtēta personība un savas tautas nodevējs, jo viņš sadarbojās ar vācu krustnešiem, kas 13. gs. sāka iekarot Baltiju, lai pievērstu to kristietībai. Kaupo piedalījās gandrīz ikvienā lielākajā kaujā pret pagāniem. Kaupo saņem četrus nāvīgus ievainojumus (cīņa pret lietuviešiem un krieviem) un nomirst savās mājās.
„Pie Kokneses bij kaujas lauks
Tur Kaupo tika ievainots;
bet dzīvot vēl bij viņam dots,
viņš tikko mājās atvilkās tur mira savās ciešanās.
Viņam četras brūces bija,”
(Atskaņu hronika, 507.; 513. – 517.). Viņa dzimšanas gads nav zināms, taču zināms, ka viņš miris 1217.gadā Vilandes kaujā.…

Autora komentārsAtvērt
Atlants