Tai pašā laikā, izvēloties manu dzīves stilu, sanāk tā, ka teorija rodas, bet praksē to nav laika pilnveidot un attīstīt līdz kam absolūtam, un vēl jo ļaunāk – brīžiem saiet pretrunās ar sevis veidotajiem plāniem. Šis raksts, kas tapis brīžiem liekot man sevī vilties, rāda to, ka, ja vēlies sevi garīgi pamatīgi pilnveidot, tad tam ir vajadzīgs laiks. Brīvais laiks. Tas ir tāpat, kā domas rodas bezdarbībā. Tieši tādēļ arī televīzija ir cilvēkiem patiesībā tik slikta, ka tā neļauj domāt. Tā notrulina, jo pārsvaram katrs brīvais mirklis tiek pavadīts pie TV un neļauj sakarīgi domāt. Mūsdienu cilvēka vienīgais brīdis, kad viņš var kaut ko var padomāt ir mirklis pirms aizmigšanas. Atšķirībā no TV grāmata ļauj padomāt. Tu jebkurā brīdī vari apstāties un domāt. Bet televīzija to neļauj. Un lūk tādēļ televīzijai ir tik liels spēks un vara, bet te nu gan sanāca tāda novirze no tēmas.…
