Šajā pasaulē viss notiek līdzsvaroti. Katram ir savs liktenis, iespēja un grūtības. Mana Zenta Mauriņa ir sieviete, kas sevī iemieso stipru, spēcīgu, spītīgu, radošu personību, kas tiecas pēc saviem sapņiem un laimes. Viņai šis ceļš ir bijis daudz grūtāks kā vairumam cilvēku. Savas invaliditātes, ko jau piecu gadu vecumā izraisīja bērnu trieka, viņai ir nācies pavadīt visu dzīvi ratiņos. Tas nav iedomājams nevienam, varbūt pat viņas ģimene nespēj līdz galam to saprast un just līdzi, jo katrs savas sāpes panes savādāk un izjust to nespēj neviens. Ir grūti iedomāties, kāda ir dzīve, ja tu pat neatceries, kā bērnībā skrēji pa pļavu, pilnu ar ziedošām puķēm, kā mīdīji sienu šķūnī un izjust sakaltušo zāles stiebru maigo duršanu pēdās.…
